Nauda mēdz pazust ātrāk nekā pacietība rindā pie bankas. Un tad parādās jautājums, cik lielu kredītu es vispār varu atļauties, ja mana alga nav gluži “Silīcija ielejas līmenī”? Šis raksts būs par to, kā nesajaukt “gribu” ar “varu” un neuzkāpt uz parādu grābekļa.
Atrie-kreditis.lv lasītāji parasti nemeklē filozofiju, bet gan konkrētu atbildi, cik drīkstu aizņemties, lai pēc tam vēl paliktu nauda ēšanai. Tieši to arī apskatīsim, kā, balstoties uz savu neto algu, noteikt drošu kredīta apjomu. Bez cukurošanas, bet ar sapratni, ka dzīvē mēdz būt situācijas, kad kredīts ir ātrākais risinājums.
Sāc ar savu reālo algu, nevis optimistisko versiju
Skaiti pēc neto, nevis bruto
Ja tu joprojām domā par savu algu “uz papīra”, tad apstājies. Banku un nebanku aizdevēju interesē tas, kas reāli ienāk kontā, neto alga, nevis cipars pirms nodokļiem. Ja neesi drošs, cik tas īsti ir, izmanto mūsu ieteikto rīku, neto algas kalkulators un paskaties patiesībai acīs.
Tieši no šī cipara arī jāsāk visi aprēķini. Nevis no tā, cik “vajadzētu pelnīt”, bet no tā, kas ir kontā katru mēnesi.
Ievēro 30 līdz 40% principu
Ievēro 30 līdz 40% principu. Drošs orientieris, visas kredītsaistības kopā nedrīkst pārsniegt 30 līdz 40% no taviem neto ienākumiem. Ja pelni 1000 € uz rokas, tad kredītu maksājumiem nevajadzētu pārsniegt 300 līdz 400 € mēnesī. Un tas ir griesti, nevis mērķis, uz kuru tiekties ar entuziasmu.
Jo tuvāk 40%, jo mazāk vietas paliek neparedzētiem izdevumiem. Dzīve, kā zināms, mīl pārsteigt, parasti ar rēķiniem.
Atņem visus fiksētos izdevumus
Atņem visus fiksētos izdevumus. Pirms domā par jaunu kredītu, saskaiti esošos maksājumus, īre, komunālie, auto līzings, alimenti, citi kredīti. Ja pēc visu fiksēto izdevumu segšanas tev paliek 200 €, tad tas arī ir tavs reālais manevra lauks. Nevis visa alga, bet atlikums.
Kredīts nedrīkst balstīties uz cerību, ka “gan jau kaut kā sanāks”. Ja matemātika jau sākumā neizskatās labi, pēc trim mēnešiem tā brīnumainā kārtā neuzlabosies.
Pretargumenti, kurus cilvēki sev stāsta (un kāpēc tie īsti nestrādā)
“Es drīz pelnīšu vairāk”
Šis ir klasisks optimisma kredīts. Jā, iespējams, tev tiešām būs algas pielikums vai jauns darbs, bet kredīta līgums balstās uz šodienas realitāti, nevis nākotnes sapņiem. Aizdevējs negaidīs, kamēr tava karjera uzplauks.
Plāno pēc esošajiem ienākumiem. Ja alga pieaugs, lieliski, varēsi ātrāk atmaksāt.
“Ja būs grūti, paņemšu vēl vienu kredītu”
Šī doma ir ātro kredītu biznesa slepenais dzinējs. Pārkreditēšanās reizēm tiešām palīdz samazināt procentus un apvienot maksājumus, bet tā nav bezgalīga stratēģija. Katrs nākamais aizdevums sašaurina tavu finanšu elpu.
Ja jau sākumā kredīts ir uz robežas, tad “rezerves plāns” ar vēl vienu kredītu nav plāns, tas ir brīdinājuma signāls.
Kredīts ir instruments, nevis tava alga
Noslēgumā kredīts ir instruments, nevis alga. Lai noteiktu, cik lielu kredītu vari atļauties, tev vajag trīs lietas, skaidru neto ienākumu ciparu, godīgu izdevumu sarakstu un disciplīnu nepārsniegt 30 līdz 40% slieksni. Viss pārējais ir emocijas un cerības. Ar tām bankā maksājumus nepieņem.
Ja redzi, ka cipari nesakrīt, labāk samazini aizņemto summu vai pagarini termiņu, nevis riskē ar kavējumiem un soda procentiem. Un atceries, katram sava galva uz pleciem, un neviena formula tavā vietā lēmumu nepieņems.