Zelts agrāk bija nauda. Ar to varēja norēķināties valstis un cilvēki, bet kopš 1971. gada, kad ASV atteicās no zelta standarta, šī metāla loma mainījās. Tas vairs nav maksāšanas līdzeklis, bet tas nenozīmē, ka zelts ir tikai skaista rotaslieta vai muzeja eksponāts. Cilvēki joprojām to pērk, un ap zeltu riņķo vairāk mītu nekā ap jebkuru citu finanšu instrumentu.
Lai nesajuktu galva, apskatām populārākos mītus un to, ko tie patiesībā nozīmē.
Mīts nr. 1: Zelts ir vai nav nauda?
Nav jēgas mēģināt pierādīt, ka zelts ir nauda vai ka tā nav. Patiesība ir tāda, ka atbilde ir jā abiem. Aptuveni 9% no zelta pieprasījuma 2016. gadā nāca no centrālajām bankām un finanšu iestādēm, vēl 24% no zelta stieņiem un monētām. Tātad trešdaļa zelta pieprasījuma bija cilvēki, kuri to uztvēra kā “naudu līdzīgāko no metāliem”.
Un tad nāk otra puse: 47% pieprasījuma radīja dārglietas. Zelta kaklarotu tu pērc, lai izskatītos turīgāks, nevis lai ar to norēķinātos pie kases. Pārējais pieprasījums nāk no zobārstniecība un tehnoloģijas, kas ar naudu vispār nesaistās.
Reālā atbilde ir vienkārša: tu ar stieni “Maximā” nenorēķināsies, bet to vari diezgan ātri pārvērst naudā, ja vajag. Tātad zelts ir vairāk nekā kolekcionējams nieks, bet tomēr mazāk par īstu valūtu.
Mīts nr. 2: Fizisku zeltu turēt nav jēgas
Ja klausās skeptiķus, tad fiziskais zelts ir galvassāpes. Pērc monētu no tirgotāja un maksāsi uzcenojumu. Pērc no dīlera, samaksā viņa komisiju. Kad beidzot zelts ir tavā rokā, jāsāk domāt, kur to turēt. Atvilktnē? Muļķīga ideja. Seifā? Tas atkal maksā. Bankas seifā? Vēl viens regulārs maksājums.
No malas tas izklausās kā slikts darījums: samaksā vairāk, turēšana maksā vēl, un beigās vari jautāt “Kam man tas viss vajadzīgs?” Atbilde parādās tikai tad, kad notiek “kaut kas patiešām slikts”. Kara vai finanšu krīzes gadījumā tava zelta monēta pēkšņi ir daudz vērtīgāka par bankas karti, kas nedarbojas.
Tāpēc teiciens “nav jēgas turēt fizisko zeltu” ir tikpat īssredzīgs kā doma “es paņemšu jaunu ātro kredītu un viss pats atrisināsies”. Kamēr sistēma darbojas, viss izskatās lieki. Bet kad tā sabrūk, gribas, lai būtu bijis kaut kas drošs.
Mīts nr. 3: Zelts vienmēr tikai ceļ vērtību
Reklāmās bieži dzirdēsi “zelts nekad nezaudē vērtību”. Forša reklāmas frāze, tikai dzīvē tā nestrādā. Zelta cena biržā svārstās, un vienu gadu esi gudrs investors, nākamajā jau sēdi ar zaudējumiem. Ja nopirki brīdī, kad cena bija rekordaugsta, vari gadiem skatīties uz mīnusiem.
Protams, ilgtermiņā zelts parasti saglabā vērtību, īpaši inflācijas laikos. Bet ideja, ka tas tikai un vienmēr aug, ir ilūzija. Zelts nav ātra peļņas mašīna, bet vairāk kā apdrošināšana pret nezināmo. Ja uz to skaties kā uz garantētu peļņu, rezultāts būs vilšanās.
Mīts nr. 4: Vai zelts var būt ķīla kredītam?
Īsā atbilde ir jā, bet ne pie ātro kredītu kantoriem. Latvijā lielākoties tas nozīmē lombardu vai specializētu aizdevēju, kas pieņem zeltu kā ķīlu. Tu atnes monētas, rotaslietas vai stieni, viņi tās novērtē un iedod tev naudu procentu aizdevuma veidā.
Problēma ir tajā, ka vērtējums bieži ir daudz zemāks par faktisko tirgus cenu. Ja tava kaklarota tirgū ir 1000 eiro vērta, tad lombards droši vien piedāvās 400-500 eiro. Kāpēc? Jo viņi grib sev drošu rezervi gadījumam, ja tu neatmaksāsi un viņiem būs jāpārdod tava manta.
Bankas zeltu kā ķīlu gandrīz neizmanto, jo tās vairāk strādā ar nekustamo īpašumu vai oficiāliem ienākumiem. Savukārt nebanku aizdevēji (tie paši, kas dala ātros kredītus) zeltu reti pieņem, jo viņi balstās uz tavu kredītvēsturi un ienākumiem, nevis uz rotām.
Zelts kā ķīla kredītam ir īstermiņa risinājums, tā ir ātra nauda pret tavu mantu. Bet vienmēr jārēķinās, ka tas ir dārgs prieks: augsti procenti, īsi termiņi, un, ja nokavē, paliec bez savas rotas vai stieņa.
Tātad, jā, vari izmantot zeltu kā ķīlu, bet tas nav nekāds “finansiālais glābiņš”. Tā ir vairāk kā dārga alternatīva ātrajam kredītam, kur beigās vari zaudēt ne tikai naudu, bet arī savu īpašumu.
Zelts nav ātrais glābiņš, bet drošības spilvens
Zelts nav brīnumlīdzeklis un nav arī ikdienas nauda. Ar to tu neapmaksāsi rēķinus un nenokārto kredītu maksājumu. Bet tas var būt vērtīgs rezerves variants, ja finanšu sistēma sāk šķobīties. Mīti par to, ka “zelts ir nauda”, “zelts nav vajadzīgs” vai “zelts tikai aug” ir tieši tas, mīti. Reālajā dzīvē zelts ir instruments vērtības saglabāšanai, nevis ātrs peļņas avots.
Vai ar zeltu var dabūt kredītu? Var, bet tas nozīmē lombardu vai dārgus aizdevējus, kas ņems tavu rotu par puscenu. Tas nav risinājums, bet drīzāk slazds, ja gribi ātru naudu.
Galvenais, ko vajag atcerēties, zelts un kredīts ir pilnīgi pretēji instrumenti. Kredīts ir parāds, ko nes uz priekšu, zelts ir vērtība, ko glabā uz vēlāku laiku. Ja gribi finanšu drošību, nesajauc šīs lietas un nelolo ilūzijas, ka kāds metāla gabals atrisinās ikdienas naudas problēmas.