Naudas trūkums bieži sākas nevis ar vienu lielu pirkumu, bet ar virkni mazu gan jau kaut kā lēmumu. Kad kontā paliek mazāk, panika parasti piedāvā vienu risinājumu, paņemt vēl naudu un domāt vēlāk. Diemžēl vēlāk mēdz atnākt ar procentiem, rēķiniem un ļoti sliktu garastāvokli.
Ātrais kredīts nav automātiski ļaunums, taču tas arī nav rezerves ienākums vai budžeta plāns. Tas var palīdzēt īsā, konkrētā situācijā, ja ir skaidrs atmaksas avots un termiņš. Ja aizņēmums tiek izmantots, lai nosegtu iepriekšējo aizņēmumu, tad problēma nav naudas ātrumā, bet aprēķinos.
Sāc ar maksājumu karti
Vispirms jāredz reālā situācija, nevis tā versija, kuru gribētos redzēt. Maksājumu kontrole sākas ar skaitļiem, jo atmiņa par tēriņiem mēdz būt aizdomīgi optimistiska.
Saskaiti obligātos maksājumus
Vienā sarakstā pieraksti īri vai kredītu, komunālos rēķinus, pārtiku, transportu, sakarus un esošo saistību maksājumus. Pie katra norādi summu un apmaksas datumu, lai mēneša vidū nerastos pārsteigums, ka nauda jau ir apsolīta piecās vietās. Ja ienākumi ir mainīgi, budžetu veido no zemākā ierastā ienākumu līmeņa, nevis no optimistiskākā scenārija.
Lai saprastu, cik patiesībā paliek pēc nodokļiem, noder neto algas kalkulators. Tad lēmumi balstās nevis bruto algā vai cerībā uz piemaksu, bet summā, kas tiešām nonāk kontā.
Nosaki maksājumu secību
Pirmajā vietā liec maksājumus, kuru kavēšana rada smagākās sekas, piemēram, mājokli, komunālos pakalpojumus, pārtiku un kredītsaistības. Pēc tam izvērtē pārējos tēriņus, arī tos, kuri šķiet nelieli, bet katru mēnesi klusām apēd budžetu. Abonements, ko nelieto, nav tikai daži eiro, ja to maksā visu gadu.
Ja trūkst naudas, sazinies ar pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru pirms maksājuma termiņa. Savlaicīga saruna par maksājuma datuma maiņu vai vienošanos par grafiku parasti ir gudrāka nekā klusēšana līdz atgādinājumiem.

Neļauj steidzamībai valdīt
Biežākais pretarguments ir vienkāršs, rēķini negaida, tātad jāņem nauda uzreiz. Tā var būt taisnība, taču steidzamība neatceļ vajadzību pārbaudīt, vai risinājums pēc nedēļas nekļūs par lielāku problēmu.
Kredīts neatrisina budžeta caurumu
Aizdevums var būt pamatots neparedzētam, vienreizējam izdevumam, piemēram, steidzamam remontam vai veselības vajadzībai. Taču tas neizlabo situāciju, kurā ikmēneša ienākumi regulāri nesedz ikmēneša tēriņus. Šādā gadījumā jāmazina izdevumi, jāmeklē papildu ienākumi vai jāizvērtē kredītu apvienošana.
Pirms aizņemšanās pieraksti pilno atmaksājamo summu, maksājuma datumu un naudas avotu, no kura to segsi. Ja atbilde ir kaut kā atradīsies, tas nav plāns, tas ir risks ar glītu nosaukumu.
Neuzķeries uz viltus risinājumiem
Izmisuma brīdī solījumi par ātru peļņu, kredīta nokārtošanu vai naudas atgūšanu var izklausīties vilinoši. Taču krāpnieki tieši uz to arī cer, jo steidzīgs cilvēks retāk pārbauda informāciju un biežāk pieņem lēmumu emociju iespaidā. Digitālo maksājumu drošībai vērts ievērot krāpšanas risku brīdinājumus, īpaši pirms ievadīt bankas datus vai apstiprināt negaidītu maksājumu.
Nedod piekļuves kodus, neapstiprini maksājumus pēc svešinieka norādījuma un nepaļaujies uz ekrānuzņēmumiem kā pierādījumu godīgumam. Ja piedāvājums spiež rīkoties tūlīt, vispirms apstājies, jo godīgs risinājums parasti nebaidās no piecām minūtēm pārdomām.
Kontrole sākas ar nākamo dienu
Lai neiekristu parādos, nav jādzīvo ar kalkulatoru rokā un jāatsakās no visa patīkamā. Pietiek regulāri pārskatīt maksājumus, turēt nelielu rezervi un nepadarīt aizņēmumu par ikmēneša budžeta sastāvdaļu. Pat neliela summa, kas atlikta uzreiz pēc ienākumu saņemšanas, dod vairāk drošības nekā cerība, ka nākamais mēnesis noteikti būs vieglāks.
Ja parādu slogs jau kļuvis smags, sāc ar vienu konkrētu soli, sastādi saistību sarakstu un noskaidro, kam jāmaksā vispirms. Runā ar kreditoriem, pārskati tēriņus un nepieņem jaunus lēmumus tikai tāpēc, ka tie šķiet ātri. Katram ir sava galva uz pleciem, un tieši tā, nevis kārtējais steidzamais aizņēmums, ir galvenais instruments, lai finanšu situāciju atkal paņemtu savās rokās.
