Mīti par zeltu

Kādreiz zelts bija izplatīts maksājuma veids visā attīstītajā pasaulē, taču pēc Otrā pasaules kara dārgmetālu ietekme sāka mazināties. 1971. gadā, kad ASV beidzot pielika punktu zelta standartam, dzeltenā metāla loma mainījās uz visiem laikiem. Bet tas nenozīmē, ka zelts ir tikai novecojusi relikvija vai slikts ieguldījums; jums jāpārvar šādi mīti par zeltu, lai saprastu tā vietu pasaulē un, iespējams, arī savu portfeli. Šeit ir pieci mīti par noraidīto zeltu.

Ir pārliecināta atbilde uz to, vai zelts ir vai nav nauda
Nav jēgas mēģināt pierādīt, ka zelts ir nauda vai ka tā nav. Jo daudzējādā ziņā atbilde ir jā – abiem. Aptuveni 9% no zelta pieprasījuma 2016. gadā bija centrālās bankas un citas finanšu iestādes. Tikmēr zelta stieņi un zelta monētas veidoja vēl aptuveni 24% no kopējā pieprasījuma. Tātad aptuveni trešdaļu zelta pieprasījuma 2016. gadā nāca no patērētājiem, kuri aplūkoja naudu līdzīgus zelta izmantošanas veidus. American Eagles, interesanti, ir apzīmogoti ar “nominālvērtībām”, kas svārstās no 5 līdz 50 ASV dolāriem.

Tas nozīmē, ka aptuveni 47% no zelta pieprasījuma 2016. gadā radīja dārglietas. Tas ir milzīgs procents, un tas acīmredzami nav nekādā veidā saistīts ar naudu. Iedomātā zelta kaklarotas iegāde varētu būt veids, kā parādīt, cik jūs esat bagāts, taču jūs noteikti to nedarāt ar nolūku izmantot kaklarotu kā valūtas formu. Pārējais pieprasījums pēc zelta rodas no tādām lietām kā zobārstniecība un tehnoloģija, kas vēl vairāk atsvešinās no naudas.

Patiesā atbilde šeit tomēr ir tā, ka tam nav nozīmes. Jūs noteikti nevarat ieiet vietējā pārtikas preču veikalā un noplūkt zelta stieņus, lai samaksātu savu rēķinu, vai vismaz es to neiesaku. Lai arī Amerikas ērgļiem ir “nominālvērtība”, tos uzskata par kolekcionējamiem priekšmetiem un to vērtība ir daudz augstāka nekā uz tiem uzliktais dolāra skaitlis. Tajā pašā laikā jūs varat viegli apmainīt zeltu pret dolāriem. Pat zelta kaklarotu var pārdot diezgan ātri (vismaz par zelta vērtību, ja ne par pilnu vērtību, ko par to maksājāt). Tātad zelts ir vairāk nekā kolekcionējams, bet varbūt nedaudz mazāks par valūtu.

Jums nevajadzētu piederēt fiziskajam zeltam
Ja zelts ir tikai naudas veids, kāpēc vispār jāapgrūtinās ar fiziskā zelta īpašumtiesībām? Patiesība ir tāda, ka zelta īpašums var būt reālas sāpes kaklā. Piemēram, ja jūs pērkat zelta monētu, jūs, iespējams, maksāsiet uzcenojumu virs monētas metāla vērtības. Ja jūs pērkat tieši no ASV kaltuves, uzcenojums palīdz apmaksāt monētas zīmogošanu. Ja jūs pērkat pie dīlera, uzcenojums ir dīlera komisija.

Tikmēr, kad jums ir zelts, jums ar to kaut kas jādara. Jūs to varētu iebāzt atvilktnē, bet tas šķiet slikts aicinājums uz kaut ko tādu, kas varētu būt simts vai tūkstošiem dolāru vērts. Tas varētu nozīmēt, ka jūs iegādājaties seifu vai ievietojat monētu bankas seifā. Katrā ziņā jūs tagad maksājat par privilēģiju piederēt nopirktajam zeltam. Līdz šim fiziskā zelta īpašums izklausās kā slikts piedāvājums – ja, protams, nenotiek kaut kas patiešām slikts.

Nē, es neierosinu zombiju apokalipsi, lai gan nesenie pētījumi liecina, ka apmēram 5% amerikāņu tiešām baidās no šādas lietas. Bet nav nereāli domāt, ka karš vai cits notikums varētu būtiski izjaukt pasaules finanšu sistēmas. Piemēram, no kara baidās gandrīz 50% amerikāņu, savukārt finanšu sabrukums uztrauc apmēram 45% no mums. Jebkurā gadījumā, ja tādas valūtas kā dolārs kļūtu nevērtīgas, jūsu zelta monētai pēkšņi būtu daudz funkcionālāka vērtība – jebkur pasaulē.

Nav jēgas iegūt visu savu bagātību zeltā, taču, iespējams, nav slikta ideja apsvērt iespēju iegādāties kādu fizisku zeltu vai sudrabu. Katram gadījumam.